1.oktobrī pēc pusdienām uz “Braku” muzeju devās 10.–12. klašu skolēni, lai noskatītos īsfilmu “Blaumaņa sievietes” un tiktos ar režisoru Daniilu Silovu, Latvijas Kultūras akadēmijas maģistratūras studentu.

Īsmetrāžas spēlfilma uzņemta pēc Rūdolfa Blaumaņa noveļu “Salna pavasarī”, “Purva bridējs”, “Raudupiete” un stāstu “Laimes klēpī”, “Spijēnos” motīviem. Visus piecus darbus vieno spilgti un spēcīgi sieviešu tēli – katra ar savu sarežģīto likteni. Filmu veido piecu sieviešu saruna, kuru uzsāk Liene (“Salna pavasarī”), atklājot savā stāstā, vai bagātība un precības ar veco Mālnieku nesa gaidīto laimi. Savukārt Ievas stāsts (“Laimes klēpī”) ir līdzīgs – viņa apprecas ar bagāto Lausku, cerēdama, ka viņš drīz mirs, bet nekā. Vecais pat “uzplaukst” un turpina dzīvot. Liktenis izspēlē savu joku – pirmā no dzīves aiziet Ieva. Kristīne (“Purva bridējs”) nevēlas ne naudu, ne bagātību, bet ir godīga pret savu sirdi, kaut zina, ka dzīve ar Edgaru, kurš ir ar vāju raksturu, dzērājs, krogus brālis, būs grūta un smaga. Sarunu turpina Raudupiete (“Raudupiete”), kura pēc vecā Raudupa nāves neprātīgi iemīlas Kārlī, ļaujot akā noslīkt savam vārgajam dēliņam Matīsiņam, dzīve arī pret viņu ir nežēlīga – Raudupieti sabrauc zirga pajūgs. Filmu noslēdz Liene (“Spijēnos”), kura, vīlusies mīlestībā, vairs netic tās skaistumam un laimei, taču novērtē Grobiņa cilvēcību un ar viņu apprecas.

Īsfilmā nav ne laika, ne telpas, ir tikai piecas sievietes, kuras grāmatu lapaspusēs nebija pazīstamas, taču filmā varēja satikties. Režisors D. Silovs veido katras sievietes stāstu, kas balstīts uz rakstnieka darbu motīviem, un savij to ar savu subjektīvo redzējumu, kas ir daudz skaudrāks, nežēlīgāks un skarbāks. Neviena no šīm piecām sievietēm nav laimīga, taču alkst būt mīlēta un saprasta. Un nekas jau nemainās, arī mūsdienās dzīvo šādi stāsti un sievietes tik bieži “uzkāpj uz tiem pašiem grābekļiem”.

Pēc filmas noskatīšanās jauniešiem bija daudz, par ko aizdomāties un novērtēt R. Blaumaņa darbu aktualitāti un mūsdienīgumu. Paldies režisoram D. Silovam par atklātu sarunu un savu stāstu. Paldies izpildproducentei Nadīnai Annai Larionovai. Filmas tapšana ir komandas kopdarbs un Latvijas Kultūras akadēmijas projekts. Izvēlētos sieviešu tēlus atveido gan Latvijas Nacionālā teātra, gan Valmieras teātra, gan topošās aktrises.

Pēc pasākuma varēja vēl brīdi uzkavēties “Brakos”, lai baudītu siltu tēju un kafiju un pacienātos ar pīrādziņiem, kā arī bija iespēja apskatīt muzeju.