Kad bērns dzīvē izgājis pāri vecāku nama slieksnim, mātes acs to pavada, un mātes sirds mana arī tālumā sava bērna sāpes un ciešanas, prieku un laimi, neko neprasot un nevaicājot, jo nav lielākas mīlestības pasaulē par mātes mīlestību, nav dārgāka cilvēka pasaulē par māti un nav rūgtāku asaru par mātes asarām.

 Ieva Ruduka, Cesvaines vidusskola

Māte ir cilvēks, kuram pateicoties mēs esam ienākuši šajā pasaulē, cilvēks, kas vada mūsu pirmos soļus, kas iesēj mūsos visu to labo, ar ko mēs veidosim savu dzīvi. Mīlestības saites, kas vieno māti un bērnu, ir sevišķas. Mātes mīlestība ir vispatiesākā, jo tā ir mīlestība bez nosacījumiem.

Ieva Strode, Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikums

Mātei ir jāspēj viss: būt labam dakterim, uzklausīt raizes, palīdzēt atrisināt problēmas, bieži vien arī uzturēt visu ģimeni un, pats galvenais, arī neaizmirst par savu dzīvi. Tas ir grūti, taču, par spīti, daudzas sievietes šo pienākumu uzņemas un pilda.

Līva Krūmiņa, Kalnciema vidusskola

Rudens vakari – miera un pārdomu laiks, kad mēs meklējam kopsakarības ar pagātni un tagadni un paši sevi šajā laika rakstā. Mēs esam, jo mums katram ir māte, kas izauklēja mūsu dzīvību. Māte – drošība un mīlestība. Kas notiek ar māti, kura nesaņem mīlestību? Tukša, vientuļa, ilgu pilna sirds. Mātei un bērnam…

Dārta Dzenīte, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija

Māte dzīvē un māte literatūrā. Vai laika gaitā ir mainījusies mātes misija? Vai mūsdienu mātes ir šī cēlā, lepnā vārda cienīgas kā pirms simts, divsimts gadiem? Vai visos laikos ir bijušas mātes un Mātes? Izlasītajās R. Blaumaņa novelēs, stāstos un lugās sastopu dažādas mātes – krietnas, gādīgas, savus bērnus mīlošas, savu bērnu lutinātājas un arī.. slepkavas.

Ginta Janoviča, Gulbenes vidusskola

Mātes tēls daudzos darbos ir tas, kas lielā mērā piešķir emocionalitāti, sirsnību un rosina uz pārdomām. Blaumaņa daiļdarbi lasītājiem liek izbaudīt to, ka mātes dzīvē ir tikpat atšķirīgas, cik dažādi ir pārējie cilvēki.

Kristīne Zalonska, Grobiņas ģimnāzija