Konkursi 6. konkurss

Esmu „Brakos”. Liekas, atrodos citā pasaulē. Tādā, kurā viss ir ideāli, kur valda maigums un mīlestība, miers un klusums. Varbūt tāpēc, ka te dzīvojuši un strādājuši vienkāršie un sirsnīgie lauku ļaudis, kurus kā prototipus Blaumanis izvēlējies saviem literārajiem darbiem.

                                                                                      Laura Čoiča, Salnavas psk., 9.kl.

 Bija grūti apzināties, ka Tu [Kārlēn] nekad vairs neatgriezīsies mājās. Bet šo daudzo gadu garumā esmu jau pieradusi. Citreiz iedomājos, kāda būtu dzīve, ja Tu būtu šeit, mājās. Man būtu brālis. Kāds, kam var uzticēties, kāds, kam rūpēs mans liktenis.

                                                              Alise Turka, Garlība Merķeļa Lēdurgas psk., 9.kl.

Vai viss dzīvē notiek nejauši? Vai varbūt mūsu dzīvēs visu nosaka jau iepriekš nolemtie pieturas punkti, atzīmētie pagriezieni, neveiksmes un panākumi, ko kāds sarakstījis jau pirms mūsu dzimšanas un nosaucis skaistā un daudznozīmīgā vārdā – par „Likteni”?

                                                                        Elva Poriete, Jēkabpils Valsts ģimn., 8.kl.

Jānis ieauga nezālēs. Kā nezāle viņš jutās, arī dzīvs būdams. Nezāles jūsu abu dzīvēs ir uzvarējušas, jo Tu [Līze] padevies. It viss dzīvē ir kopjams, mīlams un saudzējams. Arī no nezāles dārznieki izveido kultūraugu.                                   

Elvita Bistere, Bebru psk., 7.klase

Mūsu dzīve ir pastāvīgs ritums – viss mainās. Nekad nevari būt pārliecināts par savu vietu sabiedrībā. Jādzīvo ar domu, ka rīt jau viss notiks citādi. Es mācos izbaudīt patīkamos mirkļus, pārciest grūtības un pieņemt pārmaiņas.   

Kinta Šmite, A.Upīša Skrīveru psk., 11.kl.

Un Rūdolfs Blaumanis izmisīgi cenšas visus noklīdušos vest uz pareizā ceļa, būt visam labam par ceļa rādītāju. Tāds ir viņa liktenis – aiz savas laimes visas cilvēces laimi meklēt... pat mūžam neaizsniedzamo.                                            

Ieva Vasiļjeva, Rīgas Valsts 1.ģimn.12.kl.

Rūdolfa Blaumaņa darbi kā latviskās mentalitātes spogulis, ar Jāņa Streiča dzīves gudrību papildināti, filmā ļauj ieraudzīt, ka vēsturi patiesībā rakstām mēs paši. Ja vien to gribam. Ja vien esam gatavi ar Rūdolfa, ar Blaumaņa, ar Streiča mantojuma saņemtajām tiesībām un saistībām neslēpt kā sīpolam zem kārtu kārtām latvisko lepnumu, pašcieņu un cerību.

Elizabete Ladeiko, Jēkabpils 3.vsk.11.kl.

Mācēt uz „lielo” dzīvi paskatīties bērna acīm, zināt, kā svinēt svētkus. Cienīt un mīlēt savu ģimeni – gan vecākos, kuriem ir milzīga dzīves pieredze, gan jaunos, kuri to sākuši krāt. Mīlēt cilvēku par to, kas viņš ir bez nekā, nevis par to, kas viņam pieder. Pati galvenā vērtība – atkal mīlestība, bet pret Savu zemi. Ir jābūt piederības sajūtai. Bez tās – nekā.

 „... ar pateicību Rūdolfam Kārlim Leonīdam Blaumanim, Jānim Streičam un ikvienam, kurš ar savu mantojumu, ar savu ideju piemet jaunu pagali latviešu tautas ugunij. Lai latvieši ir Latvieši! Vienmēr,” Ieva Krotova, Latvijas mantojuma glabātāja un tālāk nesēja, latviete.

Ieva Krotova, Talsu Valsts ģimn.11.kl

Galvenais taču bija mīlēt to, kas ir tuvs, vai ne? Galvenais bija novērtēt sev dotās iespējas un pateikties par to, ko reiz ir dāvājusi Māte Daba. Galvenais bija... būt. Eksistēt. Pierādīt, ka arī es spēju smieties un radīt pati savu sauli.                       

                                                                                                   Amanda Placēna, Cēsu 1.psk., 9.kl.

Tālavas taurētājs sadzird mūsu lauku kopēju balsis, kas ar sīksto darbu un lielajiem sapņiem mūsu zemīti padara sakoptāku, ražas bagātāku un zaļāku. Prieks par Labestības dienu, kur ikviens dāsnais palīdz cilvēkiem, kam šajā dzīvē nav laimējies. Tad sāpju, ciešanu un rūpju nasta kādam paliek mazāka.                                           

                                                                                Rūdolfs Cīrulis, Inešu psk., 9.kl.

Rūdolfs Blaumanis spēja sev, apkārtējiem un mūsdienu cilvēkiem dot kaut ko tādu, kas paceļ spārnos un liek aizmirsties. Iespējams, tīru sirdi un cilvēkmīlestību.                   

                                                                                  Solveiga Strode, Kārsavas vsk., 9.kl.

Katram ir sava sāpe un sava taisnība, un ar to ir jādzīvo.

                                                                       Inese Delvera, Rīgas pilsētas 2.ģimn., 7.kl.

Es bieži domāju, kur gan Rūdolfs Blaumanis ņēma fantāziju tik daudziem interesantiem un aizraujošiem darbiem? Vai ieelpojot rožu krūma ziedu smaržu? Vai padzeroties ūdentiņu no aizbirušā avota? Vai sajūtot no liepas nokritušo lapu sev rokā?

                                                                                        Elza Čoiča, Salnavas psk., 9.kl.

Mūsdienās nauda spēj mainīt cilvēku līdz nepazīšanai. Naudai ir spēcīga un neatkārtojama vara. Naudas dēļ daudzi aizmirst savus draugus, aizmirst cilvēcīgas un sirsnīgas sarunas.

                                                                                    Elīna Kalniņa, Kaibalas psk., 9.kl.

Mīlestību nevar nodrošināt valsts, to spēj tikai mīloša sirds. Nav svarīgi, kurā gadsimtā mēs dzīvojam, pagājušajā, šajā vai nākamajā, bet svarīgi ir tas, lai mums blakus būtu mīloša un saprotoša ģimene.                                                               

                                                                                                            Sintija Ošāne, Jēkabpils 3.vsk., 9.kl.

Dzīvojot, mīlot, darinot savu laimi, pati labākā teorija, manuprāt, ir rīkoties tā, kā tajā mirklī šķiet vislabāk, jo, manuprāt, jūtas ir domātas, lai vadītu cilvēku, nevis lai ar tām cīnītos.

                                                                        Sintija Grīsniņa-Grīsle, Viesītes vsk., 9.kl.

Es, protams, zinu, ka Jūs esat Velniņi un nebēdnības esat pieraduši darīt jau no tā laika, kad bijāt vēl ļoti maziņi, bet tomēr es Jums ieteikšu būt savaldīgākiem un jaukākiem pret cilvēkiem un visu dzīvo radību. Sarunāts? Vismaz pacentieties!

                                                                              Endijs Vīgants, Jelgavas 4. vsk., 7.kl.

Tu (mopsīt) biji patiešām jauks un miermīlīgs sunītis. Paldies Tev par visu, ko esi darījis Kārkliņu ģimenes labā. Iespējams, tieši pateicoties Tev, kāds no viņu bērniem tomēr izaugs par labu un kārtīgu cilvēku.                                                                

                                                                                               Katrīna Andersone, Rīgas Igauņu vsk., 7.kl.

Nekad nevajag jaukt eļļu ar ūdeni! Domāju, ka Jūs, Mālniek, apprecot Lieni, arī būsiet sajaucis kopā pilnīgi atšķirīgas lietas. Tātad jau pati daba būs nostājusies pret Jums, jo būsiet izdarījis Dievam netīkamu darbu.                                               

                                                                                                   Linda Freimane, Ogres Valsts ģimn., 8.kl.

Mēs visi zinām, ka labo darbu veikšana labāk tomēr piestāv cilvēkam nekā ragainam radījumam. Lai jums veicas, velniņi – cilvēciņi! Labāk bez blēņām... labi, gandrīz bez blēņām!                                                                                                       Marta Vaska, Ērgļu vsk., 7.kl.

Patiesībā prieks ir īpaša gudrība. Ne visi to izbauda un piedzīvo tīru un neviltotu. Bet Blaumanis gluži vienkārši prieku iepina kā trauslu pavedienu. Tas izšaujas no lūpām un aplido telpu, izmetas ārā pa logu un aizklīst Visumā, dāvājot vēl kādam pasaulē prieku.

                                                                                          Inta Buša, Cēsu 1.psk., 9.kl.

Prieks nav jāmeklē nekur tālu. Blaumaņa dzejā prieks bija pat visparastākajās lietās, tieši viņš bija pamanījis to patieso skaistumu. Ja arī mēs mazliet apstātos no ikdienas steigas, saprastu, ka mums apkārt var atrast tik daudz, par ko priecāties...

Eva Štila, Cesvaines vsk., 9.kl.

Mēs varam starot spilgti un saulaini kā pienenes pavasarī un skanēt mažora toņos sev un citiem, varam dzīvot strauji un krāšņi kā magones. Varam arī tā nemanāmi un viegli – kā vēsmiņa. Tad sāpju mazāk.                                         

                                                                           Sintija Birģele, Ogres Valsts ģimn., 8.kl.

Cik prieki un sāpes ir cieši saistīti! Tie atrodas līdzsvarā gluži kā svaru kausi, kamēr mēs paši vai kāds cits neieliekam kādu atsvaru noteiktajā pusē Mēs paši varam izvēlēties un lemt, kāda būs mūsu īpašā ikdiena.                                                       

                                                                                   Malvīne Madžule, Ērgļu vsk., 9.kl.

Vai es atradu Blaumani? Es iemācījos saskatīt viņu. Dažreiz es viņu redzu stāvam pie Brīvības pieminekļa un raugāmies Brīvības zvaigznēs, dažreiz es viņu redzu starp daudzajām tautas rindām Dziesmu svētkos, dažreiz viņš atnāk pie manis, kad lasu kādu viņa grāmatu.  

                                                                  Madara Brigmane, Rīgas Valsts 1. ģimn., 10.kl.

Cīnieties par savu mīlestību atjautīgi, drosmīgi, gudri, līdz sasniedziet savu! Ieklausieties savā sirds balsī, lai paliktu pie īstā cilvēka, lai neapmaldītos kārdinājuma miglā!

                                                        Diāna Patrīcija Grosa, Rīgas Valsts vācu ģimn., 10.kl.

Ikviena saules staru apmīļota vai vēja mēteļa ietērpta diena nepaiet bez kādas atziņas. Visbiežāk mēs tās neizgudrojam paši, bet ņemam no kāda cita izcepta atziņu klaipa.

                                                                                    Anna Bērziņa, Ilmāra Gaiša Kokneses vsk., 10.kl.

R. Blaumanis ir izveidojis manā galvā laimīgas ģimenes pamatus, es zinu, kādu es vēlos redzēt savu ģimeni, un zinu, kā panākt to, lai apkārtējie būtu laimīgāki.

                                                                                               Renāte Novohotjko, Rīgas Kultūru vsk., 12.kl.

Bez tumsas nebūtu gaismas, bez sirds nebūtu cilvēka. Mīlestība nekad nepazūd, jo tā visu laiku atjaunojos. Tikai vielas jeb cilvēki mainās.

                                                                    Monta Liepiņa, Aizkraukles novada ģimn. 11.kl.

Vienmēr cilvēkam ir jābūt saskaņā pašam ar sevi. Ir jāizvirza mērķis. Cilvēkam ir jāsaprot, ka viņš, pirmkārt, mīl tikai sevi, bet pēc tam citus. Šis talants ir jāizkopj.

                                                                                                                Līva Ondzule, Līvānu vsk.12.kl.

R. Blaumanis ir neuzbāzīgs padomdevējs, viņš nekrata ar pirkstu, gribēdams pamācīt kādu. Nē! Viņš liek lasītājam domāt un ieskatīties pašam savā dvēselē.

                                                                           Mārīte Juškāne, Ogres Valsts ģimn.10.kl.

Cerības spēks ļauj pacelties pāri izmisumam un nespēkam. Ir jāmācās cerēt un dāvāt cerību citiem!                                                        Sabīne Kušiņičeva, Gulbenes novada valsts ģimn.12.kl.

Nekad nenosodi savus vecākus, lai arī kādi viņi vecumā nebūtu, un turi šos cilvēkus augstāk par jebkādu īpašumu, naudas summu, izturies ar cieņu un mīlestību!

                                                                                  Kārlis Reijers, Liepājas Valsts 1.ģimn.10.kl.

 Katrā sīkumā var saskatīt laimi, ja vien to vēlies un tam nav vajadzīga milzumlielā bagātība. Laime nav bagātībā, bet gan vienkāršībā, kuru cilvēks spēj uztvert kā brīnumainu lietu...

                                                                                         Inga Jonāne, Daugavpils Valsts ģimn., 11.kl.

Laime nav gājputni, kas vienmēr atgriežas mājās. Cilvēkam vajag būt pastāvīgā sasaistē ar laimes vadu, lai spētu pacelties pāri četrām sienām un rutīnai, kas jau kuru gadu desmitu ir neizbēgama.                                                                      Karīna Melniece, Aknīstes vsk., 12.kl.

Jo laimīgāks tu jūties, jo lielāka ir iespējamība, ka jutīsies vēl nelaimīgāks, ja kaut kas noies reizi.                                       

                                                Lotte Vilma Vītiņa, Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vsk., 11.kl.

Laime nav noteikts galamērķis. Tas ir ceļš. Laime ir sajūtas. Sajūtas, ko gūstam, pavadot laiku kopā ar mammu un tēti, vai ceļojuma atmiņas. Laime nav kāds noteikts cilvēks, bet gan sajūtas, ko viņš vai viņa rada.                                   

                                                                                                   Paula Popmane, Rīgas Kultūru vsk.10.kl.

Mana laime ir mātes maigais roku glāsts pār vaigu, kad, lūpām drebot, cenšos valdīt raudas. Mana laime ir tēva ticība brīžos, kad sagumusi ļaujos bezcerībai. Draugu atbalsts un smiekli, kas prot uzburt vairogu visām raizēm, ir motoriņš manai ikdienai. Cik bagāta esmu!

Madara Kolneja, Madonas pilsētas 1.vsk.11.kl.

Mātei laimes dzirkstele ir bērna smaids, strādājošajam – algas paaugstinājums, kādam dzīves nomāktajam – siltas pusdienas, citam – dārzā uzplaucis zieds.

Līna Rozenbaha, Liepājas Valsts ģimn.12.kl.

Laime ir kā taurenis; jo vairāk Tu tai dzenies pakaļ, jo vairāk tā izvairās no Tevis, bet, ja Tu sāc pievērst uzmanību citām lietām, laime ņem un maigi apsēžas Tev uz pleca.

Diāna Treifelde, Taurupes vsk.12.kl.

Laime ir veselums. To nevar iegūt vairāk. Tu nevari būt mazliet laimīgs vai ļoti. Tu nevari sagrābties laimi kā naudu. Tu vari tikai būt laimīgs. Aiz laimes laimi meklēt – atpazīt savā dzīvē visas mazās lietas, kuras padara dzīvi skaistu, kuras padara tevi laimīgu, pamanīt to, cik daudz tev ir dots.                                                                                  

                                                                                                 Annija Spēka, Jēkabpils Valsts ģimn.10.kl.

Laime ir neprāts! Tā ir pasaulē lielākā neskaidrība, kurā ir tikai viens noteikums – nekad nedomāt un nesarežģīt. Laimei vajadzīgas dažas asaras, saujiņa skumju un vismaz tonna prieka.                                                                           

                                                                                                              Liene Radiņa, Aknīstes vsk.11.kl.

Mana laime ir apziņā, ka esmu kādam nepieciešama, neaizvietojama, esmu laimīga, ja man blakus elpo mani mīļie... Manai laimei ir krāsa, garša, skaņa un smarža. Tai nav vārda, bet tie ir konkrēti brīži, ko esmu spējusi noķert, piefiksēt, atlaist. Laimīgs cilvēks kļūst līdzīgs zvaigznei debesīs un puķei pļavā – viņš var tikai mirdzēt un ziedēt...

Kristiāna Blūma, Gulbīša vsk.12.kl.

Rūdolfa mantojums patiesībā ir mūsu visu – latviešu tautas mantojums – saudzējams, kopjams, cildināms, neatņemams un glabājams zem lielās atslēgas. Filma ir par to, kas mēs paši esam, par mūsu senčiem, tradīcijām un māku dzīvot. Par to, kas mums pieder un nekad nezudīs.                                                                  

                                                                                                           Māra Uzuliņa, Varakļānu vsk.11.kl.

Filma ir gluži kā maza kanēļmaizīte pēc Blaumaņa literatūras izpētes, kad, nogaršojot to, var iesaistīties diskusijās, kāda veida milti un kanēlis ir izmantots cepšanai.

                                                           Monta Gāgane, Gulbenes novada Valsts ģimn.12.kl.